Brauciens uz Api vienmēr liekas tāls. Bet ne šoreiz! Mūsu sponsoru pulkam pievienojās jauni uzņēmumi: http://kts.lv/index.htm un http://robina.lv/, ar kuru gādību līdz Apei ceļš bija daudz tīkamāks un arī atrašanās sacensību vietā nesalīdzināmi baudāmāka.

Māja uz riteņiem pierādīja sevi tikai no labākās puses, kas deva arī ļoti augstvērtīgus rezultātus tiem komandas dalībniekiem, kurus nebija “pārmācījusi” grūtā sacensību trase. Ierodoties uz sacensībām jau iepriekšējā dienā, Ape mūs sagaida ar sīku smalku lietutiņu, kurš pa nakti pārgāja kārtīgā lietusgāzē un atkal no rīta pārejot uz smalku lietu. Atmiņā protams palikusi pērnā gada sacensība, kurā bija daudz kritienu un citu brīnumu. Es pamanījos krist pat trijas reizes, pazaudēju pulsometru un ārsti grasījās likt šuvi uz kājas. Nekas, kājā caurums aizaudzis, pulsometrs iegādāts un arī jaunai dubļu gonkai esam visi gatavi.

Pirmie trasē aizbrauca 50km pievarētāji. Notikumus tur aprakstīt nemaz nav iespējams, jo kā lai uz papīra uzliek emocijas, grūtības un baudu? Dubļus, ūdens līmeni upē līdz staklei, krampjus izkāpjot no tās. Ne visiem šis brauciens bija pa spēkam pat 3 stundās! Mazliet vēlāk trasē devās 30km braucēji. Un jāsaka abās mums ir pa komandai! Finiša taisnē, loģiski pirmajiem bija jābūt īsās trases  braucējiem un šoreiz kā 33-šais finiša līniju šķērsoja Sandis. 17 sekundes vēlāk jau es (Atis). Protams no gargabalniekiem visātrāk finišā gribējām redzēt Kalvi. Netikām pievilti, jo turpat aiz sieviešu uzvarētājas Danas Rožlapas ierašanās bija arī viņš. Papētot rezultātus Kalvim atkal pjedestāls!

No Kalvja aizlienētā Tour de France cepurīte ļāva Vilnim sasniegt otro labāko rezultātu starp mums. Dzirdēju, ka atgriezta tā netikšot, jo milzu liels prieks par paveikto trasē. Un parasti no veiksmes mantām nešķirās.

Jau pirms paša starta Andrim uzteica aizmugures bremzes, kuras pitstopā meistari tā arī neatdzīvināja un nobraukts ne uz visiem 100%. Vēl trakāk trasē gāja Jurim. Slapjais, ļaunais tiltiņš pie dzirnavām izstrādāja savu joku un kritiena laikā norauta kurpes zole. Bet līdz finišam vēl jātiek. Taču Juris nav no tiem, kas padosies un finiša līnija sasniegta godam!

Gaidot apbalvošanu, apspriežamies, ka trase tomēr bija perfekta. Par sīkumiem piekasīties nav vērts, jo visu izrēķināt un apzināties jau nav nemaz iespējami. Paldies Mairim un Co! Paldies Ape! Mēs tevi mīlam!