Informācija par šo sacīksti ir nedaudz iekavējusies, bet iemesli tam šoreiz ir! Kā vienu no tiem nosaukšu to, ka rūdītie federācijas darboņi tā oficiāli arī nekur nav publiskojuši sacensību rezultātus. Bet šoreiz par patīkamo. Ar lielu prieku ņēmām līdzdalību šinīs sacensībās. Pirmkārt, tās notiek mūsu pašu pagastā. Otrkārt, turpat kā mēnesi nebijām ņēmuši līdzdalību sacensībās. Un treškārt, krosa mači nemaz nenotiek tik bieži, šādas sacensības esam apmeklējuši ļoti maz, ja neteiktu nemaz. Kopš pašas trases nomarķēšanas jau atradāmies mežā un veicām treniņbraucienus, lai pierastu pie tās un protams arī pašu baudai, jo trases reljefs, tehniskās prasības no braucēja nolika mūs uz ''īpaša plauktiņa'', kur labprāt arī atradāmies. Veicot trenniņus iegriezāmies arī pērnajā trasē, kur divus gadus atpakaļ notika kausa sacensības. Bija jūtams, ka šogad trase ir īsāka un grūtāka. Braucienu detalizētāk pētot varēja novērot, ka sirdsdarbības maksimālais pulss tika sasniegts jau pirmajā uzbraucienā, bet viduvējais bija stipri virs ierastā. Trases konfigurācija radīja iespaidu, ka uzbraucienu ir vairāk nekā braucienu lejup. Tas iespējams bija panākts ar to, ka uzbraucieni notika serpentīna veidā vai pa diagonāli, savukārt nobraucieni maksimāli pa taisno lejup, kad arī bija lielākie ātrumi. Sacensību laikā tieši šīs vietas visinteresantākās likās arī daudzajiem skatītājiem.

Sacensību rīts, lai gan dzestrs, bet ar saulīti! Savācoties kopā komandai acu skatienos bija manāma trauksme - šoreiz ar manīm ir tā kā ir! Tas tamdēļ, ka rudens nogalē trenniņi vairs nav tik regulāri. Kā pirmie trasē aizdevās Vilnis, Juris un Vitālijs. Šoreiz elites klasē, plecu pie pleca ar mūsu valsts labākajiem sportistiem, kuri bija atbraukuši tikai un vienīgi uzvarēt. Bija jāveic septiņi apļi. Apļa garums tuvu 3km. Puiši darīja ko varēja, nogurums viņu sejās pēc finiša bija lielāks pat nekā vienās otrās citās sacīkstēs. Par laimi negadījumu mūsējiem nebija, lai gan trase vienu otru, iespējams medaļnieku ''izslēdza''. Kā 24 ātrākais finišēja Vitālijs! Uzreiz aiz viņa Vilnis..., mazliet vēlāk finišē arī Juris. Turpat aiz viņiem starts senioru grupai. Viņi brauc 3 apļus. Un neļaujot nevienam sevi apdzīt kā 13-tais finišē Atis.

Diena izdevusies un puišiem būs ko atcerēties, pa ziemu gatavojoties jaunajai sezonai. Nolemts, ka arī turpmāk vēl vairāk izmantosim pašmāju sarežģīto un grūto reljefu ''melnajam'' trenniņu darbam.