Rudens jau pilnā sparā, lai neteiktu, ka jau otrajā pusē. Ar ļoti labiem, pateicīgiem laika apstākļiem mūs sagaidīja Ikšķile uz SEB MTB maratona noslēguma posmu. Jau bijuši uz trases iepazīšanās braucieniem jutām, ka trase mums patīk. Ikšķiles sacensību posmā kā komanda nekad vēl nebijām braukuši. Jau nedēļu pirms starta tikām izanalizējuši savus koridorus, kopvērtējumu, iespējamos notikumus trasē, lai noslēdzot sezonu varētu atskatīties ar patīkamu darba pabeigšanas sajūtu. Nedaudz ieskatoties sacensību pēdējajā posmā, redzams, ka visi bijām ļoti tuvu savu spēju starta vietā, jeb vienkāršāk sakot – katrs bijām savu spēju koridorī. Tas liecina, ka iepriekš padarītais bija tikai jānostiprina vai jāuzlabo. Uz posmu nebija Jānis, cik man zināms joprojām nevesels, joprojām mediķu aprūpēts. Žēl, jo Jānim pēdējais starts datēts ar 12.jūliju. Es šo sacīksti atceros kā sezonas labāko startu viņam! Bet vai pēdējo vispār? Tas paša Jāņa ziņā! Ģimenes pieauguma iemeslu dēļ nebija Edgars. Protams publiski apsveikumi arī komandas vārdā, veselību mammai un mazulim! Un kā jau teicu – visi pārējie ierindā. Cīņa par uzvaru aizsākās jau pirms paša starta. Raugoties uz konkurentiem, to godīgumu novērojam zināmu netaisnību. Endija sīvākais konkurents nespēj atrast savu koridora vietu. Ar trim koridora lapiņām rokās viņš dodās uz pirmo....,kur tiek pakoriģēts (lasi „izsēdināts”). Saprotama mūsu komandas neapmierinātība ,jo publicētajā informācijā viņam šeit nebija jāatrodās. Tad bija mēģinājums iesprukt trešajā (kāpēc tur?), bet pamanījis, ka otrā koridora tiesnesis novērsies no sava pamatdarba (atgājis nost) – iesprūk otrajā. Cik pamatoti, lai spriež tiesneši....,gribu pateikt tikai to, ka oficiālo atbildi uz iesniegto sūdzību saņēmuši vēl neesam. Aizsteidzoties notikumiem priekšā jāsaka, ka tieši viņš uzvarēja šo sacensību posmu, kā rezultātā Endijs tika atmests uz otro vietu sezonas kopvērtējumā savā vecuma grupā. Komandas vārdā aicinām tiesnešus pieņemt godīgu lēmumu izvērtējot situāciju, proti gribētos domāt, ka noteikumi rakstīti visiem vienādi! Bet pēc starta šāviena diezgan paliels gabals bija tā saucamā „gludā mtb”. Pāris asāki nogriezieni no lielceļa mazliet tā kā sapurināja un par mtb atgādināja mazie, šaurie tiltiņi. Taču man laikam vismazāk gāja pie sirds posms, kad mežā, divās takās plus neizbrienami krūmi simtiem dalībnieku gribēja tikt uz priekšu, bet nekā.... Tas nebija sastrēgums, tā bija iespaidīga kanalizācijas aizdambēšanās....un ko tikai man nenācās dzirdēt par šo! Vārdi nebija tie glaimojošākie. Patiešām patika trase kopumā, bet nezinu ko ieteikt tās veidotājiem, varbūt tomēr rast cita veida virzienu, lai šādi, paredzamie sastrēgumi neveidotos jau pašā sākumā. Varu tikai iedomāties kādas punktu izmaiņas ienesa viena šāda vieta vienam otram sportistam. Ļoti patika pašas Ogres teritorijas šķērsošana, ar Zilajiem kalniem augšup, lejup. Tieši šajos posmos varēja izpausties tie kam patīk patiess mtb. Ļoti patika šis posms arī Oskaram un tik ļoti, ka šosezon sasniegts augstvērtīgākais rezultāts – 80.vieta posmā! Vairākkārtīga trases iepazīšana bija devusi savus augļus. Vēlāk izbraukšana uz taciņas šosejas malā visiem jau signalizēja tikai vienu, ka finišs ir dažu kilometru attālumā. Kam vēl bijā „iekšā”, tas izlika visu jau no šejienes, savukārt „finišētāji” visu atstāja uz beigām, pēdējiem pusotra kilometriem uz asfalta. Arī man, līdz ar pēdējo dueli ar ELKOR komandas pārstāvi šī SEB MTB sezona ir galā. Skaitļi rāda, ka kopvērtējumā esmu finišējis pagājušās sezonas līmenī ar ko varu būt apmierināts (pērn biju 493, šozeson 503.vieta). Galvenokārt tamdēļ, ka velosports ir uz „viļņa” un dalību ņem vairāk un vairāk jauno censoņu. Ielūkojoties statistikā visbūtiskāko kāpumu starp sezonām sasniedzis Edgars (pērn 416, šogad 168!). Gribētos jau domāt, ka atgriežās tas Edgars, kuru mēs pazinām kad tieši viņš bija komandas „lokomotīve”. Būtisku, vairāk nekā simts vietu kāpumu sasnieguši četri mūsējie: Vilnis (pērn 260, šosezon 104!), Juris (pērn 343, šosezon 195!), Oskars (pērn 336, šosezon 193!), Kaspars K. (pērn 337, šosezon 232!). Kaspars S. sasniedzis rezultātu vērtējamu, kā līdzīgu (pērn 359, šosezon 381). Vitālijs šogad nenoturējās pirmajā simtniekā (pērn 70, šosezon 145), iespējams dēļ ļoti daudzo stipro braucēju, kuri tieši šosezon masveidā pārnāca no sporta uz tautu. Kalvis pērn netika guvis punktus ieskaites posmos, dēļ veselības un nebūtu korekti pieminēt vietu tad, bet šogad 295.vieta uzskatāma par nopelnītu. Endijs pērn startējot zem citas komandas karoga bija 165, šosezon 57! Stabili apliecinot līdera dotības! Jau pieminēju, ka Jānis pilnvērtīgu sezonu šogad neveica – pietrūka tikai viens posms sezonas kopvērtējuma ieskaitei. Posmi, kuros viņš piedalījies liecina, ka viņa vieta ir pirmajā simtniekā. Un visbeidzot Reinis, pērn 681, taču pievienojies mums summā 401, kas kā zināms nav viņa „griesti” un nākamgad vēl atklāsies viņa varēšana. Šī mazā atskaite liek visiem mums paanalizēt savu sniegumu. Gan katram atsevišķi, gan komandai kopā. Pērn komandu ieskaitē finišējām kā 15-tie. Šogad vēl sīvākā konkurencē esam finišējuši 14-tie! Ja sezonas sākumā bijām rēķinājušies ar līdzīgu vietu, tad sezonas gaitā vai nogalē tas ir patiesi atzīstams sasniegums. Jo tas sasniegts ļoti stipru komandu konkurencē, par ko arī paldies visai komandai kopā un katram atsevišķi!

Komandas vārdā,

Atis.