Vienības brauciens, kurš arī šogad tika iekļauts mūsu kalendārā ,šogad netika veikts mums tradicionālajā mtb formātā. Tas tamdēļ, ka trase gadu no gada atkārtojās, pietrūka pārsteiguma efekta. Taču kopīgi tika nolemts, ka būsim kopā ar tautu! Tā upurējot pirmo koridori nākamā gada sacensībām mtb iegriezāmies tautas kopbrauciena vienā no pēdējajiem koridoriem, jo uz muguras mūs rotāja 4 440 numuri. Smuki sastājušies bariņā, starta koridorā, jautri tērzējot pieņemam lēmumu pielietot komandas sacīkstes taktiku. Svarīgākais bija izlausties caur tiem ''tantu un onkuļu'' bariem, pie tam nevienu neskādējot un nesaskādējot arī sevi. Pēc divu ar pusi minūšu stāvēšanas pēc starta pistoles šāviena sakustamies. Mēģinam nezaudēt viens otru ar skatienu. Izmantojam katru caurumu, lai iesprauktos un pabrauktu mazliet ātrāk par blakus braucošajiem. Braucēju visapkārt tik daudz...,ar jocīgiem riteņiem, ''pižikiem'' galvā, signālugunīm...,sajūta, ka esam nevis sporta, bet šova pasākumā. Tikai aiz Aerodiuma sastopam Vilni ar Vitāliju, viņi mūs sagaidīja, lai turpmāk, jau uz lielās šosejas, pa brauktuves kreiso malu beidzot sāktu braukt. Vērojot ENDOMONDO ierakstus spidometra rādītājs bija atradies tikai starp 40 un 50km/h. Un tas pretvējā! Lieliski pastrādāja Vilnis ar Vitāliju lielākoties atrodoties priekšgalā un velkot mūsu grupu. Liktenīga izrādījās 33 minūte, kad kāds no svešajiem blakusbraucējiem bez apskatīšanās veica apdzīšanas manevru un ar pedāli iebrauca tobrīd mūsu grupas vilcējam Oskaram priekšējā rata spieķos. Sekoja momentāls kūlenis, paķerot kā otro arī Vitāliju. Pa vidam aizķerts vēl kāds braucējs, pārējie ar lielām pūlēm pāribraucot kritušajiem paliek ''sedlos''. Turpat stājamies, lai izvērtētu situāciju. Vitālijam divas ''barankas/astotnieki'', aizmugurējais pārslēdzis traumēts un stūre otrādi. Oskaram ''baranka'' aizmugurē...,pašiem nobrāzumi, sasitumi. Pēc triju minūšu sapurināšanās turpinam, bet bez Vitālija. Žēl! Izsists ritms un nedaudz kritušo tempu pastiprina uzbraukšana ''gāzes kalnā''. Taču aiz tā jau atkal citi ātrumi. Maksimāli mobilizējamies Turaidas nobraucienam, jāiztiek bez starpgadījumiem, jo blakus joprojām daudz neprognozējamu minēju. Viss izdodas, arī pēdējais kāpiens pirms finiša. Jau laicīgi sapārojamies, sabraucam trijatā blakus un jau pēdējā līkumā iebraucam visi vienā rindā. Tā arī šķērsojam finiša līniju. Patīkami! Vienīgi uztraukums par Vitāliju...,taču vēlāk noskaidrojās, ka arī viņš, lai bez bremzēm, lai ar ''barankām'' un ''astotniekiem'', bet finišu sasniedz.