SEB kalnu velosipēdu maratons šoreiz norisinājās vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām – Cēsīs. Cēsu posmi vienmēr ir bijuši aizraujoši trases dažādības dēļ. Arī šoreiz neizpalika ne „skrienamo” gabalu, ne bīstamo nobraucienu un smagu kāpumu.

Dažiem no mūsu komandas viesošanās Cēsīs jau sākās piektdienas vakarā, kad Sandijs, Kalvis un es (Edgars) devāmies iepazīt trases nianses. Piedzīvojām nelielu kuriozu, kad pēc bīstamā nobrauciena starp Zvārtas iezi un Rakšiem nokļūdījāmies pagriezienā un ‘’nošāvām pa kreisi”. Sekojot kokos iesietām trases marķējuma lentām, nobraucām krietnu attālumu. Trases kļuva aizvien šaurāka, sarežģītāka, to šķērsoja krituši koki, līdz beidzot tā kļuva praktiski neizbraucama. Nonācām uz stāva paugura, saskatījāmies un noteicām: „šeit pat Vivus blakus nestāv”. Tas kļuva pārāk aizdomīgi, un sākām pētīt marķējuma lentes. Tad arī sapratām, ka esam nonākuši izdzīvotāju trasē – trasē, kur iepriekšējā nedēļas nogalē norisinājās Ultramaratons Cēsis ECO trail. Ar nelielu nožēlu, ka šis trases posms nav gaidāmo sacensību maršrutā, devāmies meklēt nozaudēto trasi.

Atgriežoties pie sacensībām, šoreiz bez Andra nevarēja piedalīties arī Oskars, jo bija saaukstējies, un viens no mūsu līderiem – Vitālijs, kurš piedalījās Ventspilī rīkotajās Ghetto Games. Tā kā abi puiši ir pamata braucēju sastāvā, mums pārējiem bija uzdevums maksimāli sevi atdot trasē, lai noturētu komandas kopvērtējuma līmenī. Tas arī izdevās, izcīnot 21. vietu posmā un saglabājot kopvērtējumā 17. vietu vairāk nekā 100 komandu konkurencē. Individuāli nepārspēts palika mūsu līderis Sandijs. Atzīstami nostartēja arī pārējie, Vilnis – sasniedzot vienu no labākajiem personīgajiem rezultātiem SEBā šosezon. Kaspars K. atzina, ka viņam šī ir bijusi viena no kvalitatīvāk nobrauktajām sacensībām un sagādājusi patiesu baudījumu. Tāpat arī Kaspars S. uzrādīja savām spējām teicamu rezultātu, iebraucot kopvērtējuma trīssimtniekā. Atis, atguvies pēc slimības un zobu sāpēm, beidzot varēja izbaudīt mačus un ar patiesu prieku finišā uzsmaidīt līdzjutējiem un fotogrāfiem. Ne tik veiksmīgas sacensības izvērtās Jurim, kuru vajāja tehniskas ķibeles, toties oma krietni uzlabojās līdzjutēju sarīkotajā after party'jā. Man pašam ( Edgaram) šī sacensības ļoti patika, lielā mērā pateicoties pārējiem sacensību dalībniekiem, kuri šoreiz bija īpaši pieklājīgi un iecietīgi situācijās, kad sanāca neliela pagrūstīšanās trases dubļainākajos un slidenākajos posmos.

Uz šādas pozitīvas noskaņas vēlos noslēgt šīs sacensības apskatu un novēlēt visiem veiksmīgu startu pēdējā šis sezonas SEB kalnu riteņbraukšanas posmā – Tukumā, 28. septembrī.

Ar sveicieniem,

MTB Garkalne vārdā,

Edgars