Lielo sacensību seriālu  kalendārā iestājusies neliela pauze, taču kamēr vasara/sezona nav iespējams nosēdēt mājās. Gatavojot sacensību kalendāru komandai ziemā Drustu velobrauciens netika iekļauts, taču uzzinot labās atsauksmes un atzīšos arī daļēji vainīgs šim apmeklējumam ir Sandijs (viņš nāk no šī novada), mēs nedēļas nogalē meklējām pozitīvu Drustos. Sacensību organizatori piedāvāja sporta klases braucienu, kurā dalību ņēma Kalvis un pērnā gada uzvarētājs, mūsu komandas šīs sezonas līderis Sandijs. Viņiem lielāko konkurenci radīja smiltenietis „GANDRS” komandas viens no līderiem Agnis Apse un joprojām lieliskajā formā esošais Oļegs Meļehs. Mērojoties spēkiem jau pirmajā aplī izveidojās divi trijnieki, kur pirmajā bija Agnis un Sandijs, bet otrajā Kalvis un Oļegs. No malas skatoties likās, ka visi šie sportisti brauc katrs ar savu taktiku. Tas apstiprinājās otrajā posmā, kur meža taku posmā aizbēga Agnis un citviet to pašu izdarīja Oļegs. Bet pieminot mūsējos, Sandijs negribot atkāpties no sasniegtā pērn veica ļoti labu finiša posmu, nedodot konkurentam nekādus variantus ieņemdams otro pozīciju. Un lai gan zaudēts uzvarētāja gods, nav pamata bažām, jo Agnis šosezon ir ļoti stiprs un arī pjedestāliem bagāts sportists. Savukārt Kalvis paveica to pašu un savā divcīņā uzveicot pretinieku ieguva 5.vietu.

                Tautas klases braucienā piedalījās Vilnis. Mazliet padomājuši pirms starta parēķinājām, ka Vilnim šeit varētu būt izredzes. Un pareizi darījām! Vilnis ļoti labi veica savu distanci, jau no pirmajiem metriem iekļaujoties līderu pulkā. Trasi veicot, viņš sajuta „garšu”, ka var, var uzvarēt! Lielāko sacensību daļu, par to pašu domāja vietējais DRUSTU komandas pārstāvis un pēdējos kilometros „aizgāja” taktiskā cīņa. Taču beigu posmā tikai Vilņa gribai un spēkam finiša līnija šķērsota pirmajam. Lai arī mazais kauss, jebkura uzvara ir ļoti patīkama un motivējoša nākamajiem startiem.

                Kā pēdējie trasē devās ģimenes komandas. Šķiet nebiju nekur redzējis šādu formātu un par cik abi mani dēli arī piedalās velo sacensībās, biju nolēmis ar vienu no viņiem piedalīties tieši šeit. Katru nedēļas nogali cīnos trasē individuāli, bet nobraukt pārī ar dēlu mani uzrunāja ļoti. Atlika tikai izlemt ar kuru un tā kā Artis deva priekšroku nostiprināt savas individuālās braukšanas prasmes izvēle krita uz Ernestu. Mazliet aprunājušies par brauciena taktiku devāmies trasē. Jāatzīst bērnu domāšana ir izteikti savādāka, nekā mūsu, pieaugušo un jau no paša starta liela daļa mazo uzņēma sev ne pa spēkam lielu tempu. Viss salikās pa „plauktiņiem” jau pirmajos stāvajos kāpumos, pie pirmajām grūtībām. Arī Ernests, iespējams bija aizrāvies ar tempu, bet esam gana apmierināti ar paveikto. Uzvarēja stiprākie: Ustupi, Piziki un Strazdiņi, mūs atstājot „koka medaļas” statusā, tātad ceturtie savā vecuma grupā.

                Gribās uzteikt mūsu līdzjutējus par līdzi jušanu un silto uzņemšanu pēc sacensībām!

Komandas vārdā,

Atis.