Šogad, 10. maijā Kuldīgā norisinājās SEB MTB 2. posms Kuldīgā. Par šo posmu neko daudz nezināju, ka tikai Ata atsūtīto video, kurā varēja redzēt, ka dubļu būs ļoti daudz, tāpēc jau laicīgi tam sagatavojos un uz sačiem līdzi paņēmu Racing Ralph riepu, lai kaut cik samazinātu slīdēšanu dubļos, kas arī ļoti palīdzēja.

Pateicoties mūsu laipnajiem atbalstītājiem (KTS aģentūrai) , kuri mums atkal spēja aizdod kemperi uz šīm sacensībām, mēs ieradāmies jau sestdienas vakarā, lai tā teikt morāli un nesteidzīgi sagatavotos šīm sacensībām. Uz Kuldīgu braucām nelielā lokā - Oskars, Vitālijs, Gustavs no VISMA Enterprise komandas un es ( Kaspars S). Protams, iecerētais treniņš neizdevās, jo ieradāmies pārāk vēlu, tāpēc laiks sanāca tikai lai paēstu un jau sākt meklēt kur noparkot „māju”. Rīts sākās samērā agri un jau diezgan laicīgi sākām gatavoties gonkai, bet kā jau vienmēr - ātrāk sāksi, vēlāk beigsi. Tad nu velkam formas, pumpējam riepas un dodamies uz startu pa ceļam iesildoties. Šo sezonu sāku no 7. koridora, biju tālāk no visiem un varēju šo trasi izbaudīt vislabāk. Koridori pilni, kas priecē, ka Latvijā vēl joprojām ir tik daudz velomīļu. Tad nu koridori savelkas kopā - uzmanību, gatavību… šāviens un visi sāk lēnām virzīties uz priekšu. Pēc pirmajiem 2 km jau visi sāk kāpt nost, jo priekšā parādījās pirmā bedrīte ar dubļiem... Tad jau diezgan operatīvi visi izretinājās. Dubļu bija loti daudz un te nu varēja redzēt cik drosmīgs ir katrs un kuram ir labāka tehnika. Daudziem dubļi nav šķērslis un tā nu ‘’močijām’’ caur tām dubļu vannām. Vēlāk iebraucot mežā vidējais ātrums manāmi samazinājās, šauras takas un slidenas saknes lika būt uzmanīgākiem. Tālāk pēc visām dubļu vannām sekoja atsvaidzinošs ūdens šķērslis pāri kuram īsti neviens negribēja braukt, bet gan labāk ņēma velo rokās un skrēja pāri. Tā pa lielam viss grūtais bija pievarēts un palika tik aizmīties līdz finišam, kur gaidīja siltās pusdienas un velo mazgāšana. Diemžēl nesanāca noķert nevienu komandas biedru - 53. Endijs Ramanis; 110. Jānis Purmalis; 122. Vitālijs Seržans; 134. Vilnis Vīgants; 170. Juris Krātiņš; 182. Edgars Šmits; 194. Kalvis Vērzemnieks; 205. Oskars Fiļipovs; 241. Kaspars Kasparsons; 396. Reinis Ozoliņš; 500. Atis Neļķe; un 531. es - Kaspars Seržans.

Ričuki tīri, punči pilni un dodamies mājās. Noskaņojums labs un laiciņš arī. Bet pēc pāris kilometriem mūs sagaidīja pārsteigums. Izbraucot no līkuma redzam, ka kāda mašīna ir grāvī un pluss vēl viņai ričuks uz jumta. Neapstāties un pat nepajutāt savam kolēģim vai viss labi, būtu necilvēciski. Piestājām malā, kā arī parējās 15-20 mašīnas ar velokolēģiem. Paldies Dievam visiem viss kārtībā! Tad izdomājām, ja jau esam tik daudz, tad vilksim to mašīnu ārā saviem spēkiem. Paldies onkam, kurš ļoti izpalīdzēja ar dēļu un traktora sagādāšanu. Aptuveni 2 h, kādi 20 cilvēki un traktors ir spējīgi uz visu. Tā gan viss beidzās ar laimīgām beigām - mašīna ārā un galvenais, ka visi dzīvi un veseli.

Komandas vārdā,

Kaspars Seržans.