Visu ziemu šeit valdījis klusums, bet varu apgalvot, ka tas ir bijis nosacīts! Katrs darbojamies pēc sava, individuāla plāna un ieguldītais atspoguļosies sezonas gaitā.

Ziema šogad bijusi pavisam maiga, kā rezultātā bijām pieņēmuši lēmumu, ka tiks izmēģinātas šīs sacīkstes.  Un visai pamatoti, jo krosa mačiem šogad esam pievērsušiem pastiprināti. Pēdējās nedēļas darba dienas īpaši izcēlās ar patīkamiem laika apstākļiem, taču šodien par sevi atgādināja māte Daba - Ziema atkāpjas, bet zobus parādīja smukus. Balta zeme ar sniedziņu tika garantēta visiem, kas bija ieradušies Zilajos kalnos. Satiku šodien dalībniekus, kura bija atbraukuši, bet teicās izlaist mačus. Par to tik vien pasmēju pretim un metu šiem izaicinājumu... Iesildoties tomēr visu nebiju ņēmis vērā - braucot pa meža takām, kur bija slēpošanas trase tomēr ''noliku uz mutes'', jeb sasisto muguru jūtu vēl tagad. Tas ieviesa šādas tādas izmaiņas galvā, jeb piesardzību un cieņu pret trasi. Nu lai vai kā, pēc starta taisne līdz pirmajam līkumam bija vienā ledū...un sezona bija uzsākta! Trase ar patīkamu reljefu, vietām saknes, bija sūnu sektori, gari nobraucieni. Pāris stāvu uzbraucienu, bet abi pusminūtē uzbraucami. Ja pirmo apli braucu kopā ar stiprajiem jauniešiem, tad otro pavadīju pilnā vientulībā (tik tālumā ik pa mirklim redzēju ķeramos), bet trešajā jau tie bija panākti un apļa beigās taktiski apbraukti. Ernests uz sacensībām netika, lai gan pieteikts bija - pievīla tehnikas dakteris - jaunais ričuks vēl nav braucams. Savukārt Artis dabūja iespēju sajust ko nozīmē kross, pie tam vecuma grupā kopā ar daudz vecākiem čaļiem.

Jebkurā gadījumā jauki pavadīta diena, paldies organizatoriem par ieguldīto darbu! Līdz nākamajiem mačiem Tomē pēc trim nedēļām!

Komandas vārdā,

Atis