"Kross Ozolkalnā un Vidzemes MTB kausa 1.posms Mazsalacā"- ar mazu atkāpi - šis būs mans pirmais emuārs jeb blogs par velo sacensībām. Mēģināšu ievilkt Jūs, lasītājus sacensību atmosfērā un izraut uz īsu brīdi no komforta zonas, cerams, ka tas izdosies! Šo sestdien Ozolkalnā, pie Cēsīm tik dots starts MySport otrajam posmam. Kā jau iepriekš Juris rakstīja par MySport 1.posmu Tomē, tad varu teikt - organizatori ne tikai noturēja sacensības tik pat augstā līmenī, bet arī latiņu pacēla vēl augstāk, liels paldies viņiem! Tika veltīts liels daudzums pūļu, lai sagatavotu trasi - ar iepriekš nebijušiem šķēršļiem Latvijā! Lai vairāk par to runā zemāk redzamās fotogrāfijas.
Pirms ierašanās sacensību vietā jau viss bija skaidrs - trase būs grūta, interesanta un piedevām - temperatūra, kura gaidīja visus sportot gribētājus deva papildus grūtības (vismaz +25oC). Iesildīšanās aplis šokēja mani! Dēvētājā DH nobraucienā ar Hawaii Express čaļiem izvērtējām savas spējas un varēšanu izlavierēt starp saknēm un akmeņiem. Nobrauciena beigās ir iespēja iegūt laiku un lēkt pa laipiņu vai apbraukt to - ieraugot kā viens no biedriem pēc lēciena pieklājīgā ātrumā ar priekšējo ratu ietriecas kokā un reuzultātā .. iespaidīgs ''salto'', ķivere ar brillēm pāris metrus uz priekšu.. Heh.. redzētais lika pārdomāt ideju lēkt gonkā vai nē. :) (Taču visas iespējas nākamgad!)
Pēc iesildīšanās dzirdu pazīstamu balsi - Andža ar ģimeni! Lielisks morāls atbalsts trasē un atvēsinošs ūdens uz ķermeņa deva papildus enerģiju. Stunda paritēja nemanot un jau starta signālam skanot tika pievarēts starta 2km aplis un uzsākta cīņa ar sevi un pārējiem censoņiem. Tautas distancē bija jāveic 2 apļi (katrs 5km) + starta 2km. Man kā junioram 3 apļi + starta aplis(pavisam 20km) un gados pieredzējušākiem 5 apļi + starta aplis (p. 32km). Pirmais aplis paskrēja ātri, taču otrais jau lika just kājām kalnaino reljefu. Iebraucot trešajā aplī ar uzņemtu ūdens daudzumu gan pudelēs, gan uz miesas lika kājām kustēties vēl veiklāk - paldies par to Brakovskiem un Andžam! Nelaime spēkratu piemeklēja trases daļā, kur bija izveidoti akmens šķēršļi - pārsista vai pārdurta kamera un rezultātā zaudēta cerības cīnīties par uzvaru savā vecumā grupā. Tur palika vismaz 6 minūtes.. Ne visi pieveica distanci - varāki braucēji izstājās tehnisku, fizisku vai morālu iemeslu dēļ - trasē bija ko turēt! Ar ne pēdējiem spēkiem tika sasniegts finišs un godalgotā trešā vieta savā vecuma grupā! Liels paldies Andrim ar ģimeni, Brakovsku ģimenei un šoferim - mazajam kalnu karalim!
Komandas vārdā Kalvis.
