Mūsu komandai ir iestājusies pussezonas krīze. Tas attiecināms gan uz jaunumu attēlošanu mūsu mājaslapā gan uz atmosfēru gan attieksmi uz sacīkstēm un droši vien, ka sarakstu varētu turpināt. Nezinu gan tikai vienu - vai tas uz labu! Viens gan zināms - pārmaiņas būs. Zināms dzīvē nekas nestāv uz vietas, tamdēļ mans apgalvojams ir gana drošs. Pēdējās divās sacīkstēs mums gājis gana grūti. Talsos nostartējām izteiktā mazākumā. Nekad, nekad vēl neesam bijuši situācijā, kad nav pilns komandas sastāvs. Nemaz neiedziļināšos kāpēc?! Vietalvas sacīkste ir kā turpinājums nestabilitātei komandā. Pavērojot notikumus atpakaļgaitā rodās sajūta, ka ar mums kaut kas notiek, notiek neparasts...
Slikta ziņa sekoja viena otrai. Vispirms ziņa par Andra traumu. Starpmuskuļa plīsums. Vēl joprojām nav zināma nopietnības pakāpe. Te uzreiz piebildīšu, ka Andris pretēji visam tomēr Vietalvas sacīksti nobrauca. Turpinājumā vēl viena nepatīkama vēsts - Juri treniņa laikā notrieca automašīna. Ātrumā gribās domāt, ka Juris dzimis Laimes krekliņā, jo pagaidām nopietnu veselības traucējumu nav, vien sasitumi un nobrāzumi. Taču sacīkste jāizlaiž, piedevām turpinājums neziņā. Jāizvērtē veselības stāvoklis pie speciālistiem un pašam jāatrod pārliecība sev un ritenim.
Tad nu par pašu sacīksti. Uzreiz jāsaka, ka pēc ilgāka laika veiksmīga sacīkste padevās Edgaram. Šogad viņam nekādi nepadevās iepriecināt mūs ar saviem startiem un jau gribās jautāt - kur tas Edgars, kas bija pērn? Kalvis atguvies (vai tomēr vēl nē) no traumas pēc sacīkstes tomēr nebija apmierināts ar paveikto. Un tas bija mazliet dīvaini, jo līdera lomu sacīkstē bija uzņēmies Vilnis. Labākais rezultāts un jau kurais stabilais brauciens šosezon. Ļoti liels prieks par to! Vietalvā trešo labāko rezultātu uzrādīja Sandis. Sezonas sākumā biju ļoti pārliecināts par viņa varēšanu un ticēju lielam komandas pienesumam. Savas domas neesmu mainījis. Andris ar traumēto muskuli tomēr par nepilnu minūti bija priekšā Atim. Savukārt Vitālijam dubulta ķēdes pārtrūkšana pilnīgi izslēdza no sacīkšu ritma un laba rezultāta izpalikšana ir visai likumsakarīga.
Ja sezonas sākums bija auksts, kad vienu sacīksti aiz otras pavadījām zemās temperatūrās, tad pēdējās izceļās ar aukstām. Vietalvas 26grādi trasi bija pārvērtuši milzu putekļos. Pirmie 15km ļoti bieži tika braukti uz izjūtām, neredzot ne ceļa segumu, ne ko citu un bija jābūt pateicīgam, ja redzi sev priekšā braucošo. Taču iebraucot meža takās, likās no skaidrām debesīm uzlija lietus. Galvā neatkāpās doma, ka velo Dievs ir! Trasē un braukšanā viss ātri mainījās, jo dubļi būtiski samazināja ātrumus. Un lai vai kā - sacīkstes organizatori ir pelnījuši uzslavas, arī no mums!
Milzu liels paldies fotogrāfam Sanitai Bitko par jaukajām bildēm!
