Šogad pēdējais Vivus MTB posms norisinājās Baldonē, kā jau zināms Baldone ir slavena ar savu slēpošanas kalnu  - Riekstukalns, ap un pār kuru tad arī tika izveidota šī posma MTB distance. Gan jau ziemas sporta cienītāji tagad domā – Kas tad tur tāds īpašs ir tam Riekstukalnam? Tomēr, vēlos padalīties cik daudz nezināmā slēpjas aiz šī kalna.

            Tātad ir sestdienas agrs rīts un brokastu vietā tiek skrūvēts velo, jo pēdējā brīdī sapratām, ka ir notikusi ķibele ar bremzēm. Atsevišķs, milzīgs paldies mūsu komandas dalībniekam un velo meistaram – Vitālijam! Bez viņa zelta roku pieskāriena nespētu iedomāties sava velo stāvokli! Lai paspētu visu sagatavot sacensību brīdim tiek iesaistīti visi spēki un it kā liekas, ka viss ir izdevies…, bet diemžēl braucot uz starta zonu sapratu, ka esmu palicis bez aizmugurējām bremzēm.

            Pie reģistrācijas satieku Juri, kurš jau laicīgi sagatavojis mums ‘Pāru ieskaites’ numurus. Jā, tieši tā! Šajā posmā mēs piedalījāmies ‘Pāru’ ieskaitē. Līdz šim pilnībā jauna un nezināma ieskaite, kurai pat īsti nezini kā gatavoties un kādu stratēģiju izvēlēties. Sarunājām ar Juri vismaz izbraukt kopīgu iesildīšanās apli un papētīt pirmā un pēdējā kalna izdevīgākās trajektorijas. Protams, mēs kārtīgi aizrāvāmies un pamatīgi nokavējām starta koridoru atvēršanos, līdz ar to  iespiedāmies tikai trešā koridora pēdējās rindās. Gaidot startu vienojāmies par visizcilāko plānu, saucās – tikai maucam!

Trīs, divi, viens – starts! Šis brīdis man parasti uzsit nelielu uztraukumu, pārsvarā lielākās bailes ir no grupu kritieniem, bet šoreiz viss pagāja veiksmīgi uz jau esam ceļā uz pirmā kalna galotni. Sasniedzot galotni, Juris izteicās, ka vēlas braukt pa priekšu, tad arī mums izveidojās sava veida taktika. Pāris agresīvas apdzīšanas ārpus takām, tehniski nobraucieni un cīņa par katru pozīciju.  Mūsu mērķis bija skaidrs – šodien gribam uzkāpt uz pjedestāla. Trase tiešām bija izveidota lieliski, stāvi kāpumi, stāvi nobraucieni un viņi pat iekļāva DownHill trases posmu ar lēcieniem un virāžām, diemžēl tieši šajā posmā mani pievīla līdzsvars un izbaudīju brīvo kritienu pāri stūrei. Likās, ka uz šīs nots viss arī beidzās, bet pēc ātrās velo apskates neatradu nekādus defektus, iztaisnoju beņķi un devos ķert Juri. Šeit jāsaka paldies mūsu komandas biedriem Andrim un Aigai. No viena Juris tika painformēts par manu kritienu, otrs kārtīgi ievilka, lai vieglāk būtu saķert Juri.  Esam atkal viens aiz otra un cītīgi raujamies uz mērķi, izbaudot viltīgās mežu un klajumu takas, kā arī slaveno Meža galeriju. Piedalīties pārī laikam ir tikai savi plusi – vienmēr ir ar ko parunāties un grūtākā brīdī viens otru atbalstīts.

Tuvojas atzīme pēdējie 10 km un saprotam, ka esam piedzinuši vienu no galvenajiem Pāru ieskaites konkurentiem, bet nebijām pārliecināti par viņu pozīciju. Toties tā pat gribējām palikt nemanāmi, tāpēc nolēmām mazliet atpūsties un apdzīt viņus pieķerot uz kādas kļūdas un kā jau noslēpumainajos Baldones mežos ierasts – priekšā parādās liela dubļu vanna. Kāds mēģina caur viņu mīties, kāds jau sevi tīra no dubļiem pēc dubļu peldes, bet mēs sapratām, ka, jā! šī ir iespēja! Tad nu velo uz pleca un skrienam cauri dubļu vannai. Škiet, ka izdodas visiem tikt garām, bet diemžēl Juri mazliet nospieda un šobrīd viņš atpaliek par divām pozīcijām. Paveicās, ka tieši trāpijās šaura taciņa bez dižām apdzīšanas iespējām un es mazliet sāku bremzēt visu grupu, lai Jurim būtu vieglāk tikt klāt, ar ko viņš lieliski tiek galā! Viņam tas aizņēma burtiski 3min. Tagad galvenais mērķis bija atrauties no konkurentiem. Piepūtām pilnus vaigus un sākām kārtīgi kurināt prom no viņiem. Tādā brīdi, liekas, ka būtu nepieciešama lielāka zobratu attiecība, bet pēc pāris kilometriem, atduroties pret kārtējo, mazliet nežēlīgo Riekstukalna kāpumu, Tavas domas aši mainās.

Sākam dzirdēt skaļu mūziku un mikrofona balsi, laikam tuvojas finišs, bet joprojām esam neziņā vai ar apsteigto pietiks, vai mūsu mērķis tiks izpildīts, vai šodien kāpsim uz ilgi gaidītā pjedestāla? Tik daudz neatbildētu jautājumu pirms pēdējiem augstākajiem kāpumiem, kas nozīmēja vienu – uz pilnu un līdz galam! Šeit biju pārsteigts par Jura griezes momentu, liekas, ka viņam būs jāpārbauda velo vai varbūt viņš nemaz nezin, ka ir vēl kāds vieglāks zobrats. Diemžēl pēc šiem kāpumiem nācās mani mazliet pagaidīt, lai varam finišēt vienā laikā, jo tieši šī prasība ir diezgan svarīga Pāru ieskaitē (starpība nedrīkst būt lielāka par 10 sek), toties neskatoties uz to mums izdevās nosargāt savas pozīcijas – pēdējais līkums, ļoti bīstama situācija (gandrīz savstarpēji saskrējāmies) un Finišs!

Abiem neizsakāms prieks, ka viss izdevās - gan sastrādāties, gan atbalstīt, gan noķert kārtīgu adrenalīna devu! Tagad atlika sagaidīt Pāru ieskaites rezultātus, bet uzzinot savas kopvērtējuma pozīcijas, nopratām ka tomēr ir pietrūcis, lai tiktu uz pjedestāla. Tās pāris stundas līdz apbalvošanai bija visai šaušalīgas – galvā grozījās visādas domas, ka traks var palikt! Bet, kad sākās Pāru ieskaites apbalvošana un mēs izdzirdējām komandas nosaukumu – MTB Garkalne, bijām diezgan pārsteigti! Šajā posmā ierindojāmies kā trešais ātrākais pāris!  Uz šīs lieliskās nots mēs noslēdzām pēdējo Vivus MTB posmu!

Protams šī nebija vienīgā MTB Garkalnes nominācija:

Apsveicam Zani Ķelpi ar 2. vietu kopvērtējumā!

Apsveicam Aigu Paegli ar 1. vietu 7.posmā un 1. vietu kopvērtējumā!

Apsveicam Aigu, Zani un Lauru ar 3. vietu sieviešu komandu vērtējumā!

Komandas vārdā!

Kaspars Seržans