Ķeguma MTB maratonam iepriekš nav bijusi liela pieredze un ir uzskatāmas par jaunām sacensībām. Savukārt mums nedēļas nogalē prasījās uz mačiem. Neko daudz nedomājuši ar Juri sakām ''jā'' vārdu un laižam. Kā savu plusu jāpiemin, ka bērnu sacīkste šeit ir par brīvu un jaunatne arī ir klāt! Vecāko bērnu gals tiek samests vienā katlā un mūsu jaunākajam jācīnās ar ne saviem vienaudžiem, bet ar gala rezultātu apmierināti esam visi. Vēl jo vairāk, ka finiša līniju šķērsojušiem tiek pa šampanieša pudelei!

Lielo ''gonka'' notiek īpašā mierā. Starta koridori viens otrs tā arī nesteidzās ieņemt un atļāvās uzsākt braukt no pašas aizmugures. Šeit atbraukušie baudīja īpašu mieru, jo tautas masas to nevarēja nomākt. Daudz teritorijas apkārt to tik vēl vairāk pastiprināja. Izjoņojot no Ķeguma ''Zelta Zirga'' mototrases trase kalnup ieveda mežā. Tas tik bija pārsteigums tiem kuri nebija to iepriekš aplūkojuši. Sākās 10 minūšu tehniskas braukšanas eksāmens, jo trase bija īpaši tehniska, šaurā taciņā ar baudāmu reljefu. Stāvo nobraucienu atļāvās nobraukt tikai drosmīgākie vai nepieredzējušākie, kuri vēl neparedz ļaunā sekas. Turpinājums mežiņā arī foršs, tad seko izskriešanās pa šķembu ceļu. Gaidīju ātrāku pagriezienu atpakaļ mežā, bet nesagaidīju. Varbūt arī tas bija vienīgais, kas negāja pie sirds. Savukārt dzelzceļa mala arī lika saspringt un atslābumam vietas nebija, it īpaši zālē, kur sapļauti gareniski gulēja pērnie bērzi. Bet nobeiguma daļa atkal bija forša, līdzīga sākumam, jo arī tehniska. Finišu jau veicām nākot pa kalnu lejup un atgriežoties mototrasē.

Kā zināms emocijas jau nevar izlikt uz papīra, bet bija labi! Un prieks arī par orgu uzņēmību un novēlam viņiem to turpmāk! Paši līdz pjedestālam šoreiz neaizlauzāmies, bet rezultāti nav peļami. Nākamreiz!