Daudzu mīlētais un daudzu nīstais, Igo Japiņa Sporta aģentūras organizētais SEB MTB maratons nu ir klāt! Šķiet nu jau ar tradicionālo pirmo posmu no Cēsīm uz Valmieru. Tiem kas piedalījušies šajās sacensībās trase ir tik pazīstama, ka grūti iedomāties ko jaunu. Tā bija arī šogad, trase vijās savā ierastajā gultnē un pamainītas bija tikai dažas vietas, kuras savukārt sacensību tempā pat netika pamanītas. Ļoti sausais pavasaris, tikpat sausu bija padarījis arī trasi un nu jau tā atgādināja kādu no Cēsu sacensībām jūlijā. Putekļi ar visu organismu, šķiet tika uzņemti vairākām sacensībām uz priekšu. Pat pēc 30 stundām elpošanas ceļi joprojām atgrūž tos un organisms ir tuvu iekaisumam...
Bet ne par to bija stāsts. Šogad īpaši gribējās akcentēt, manuprāt iepriekš ne tik lielos apmēros redzētu dalībnieku pārnākšanu no Maratona (lasi Sporta) klases uz Tautu. Jau daudzus gadus gaisā virmo doma, ka patiesība iestāsies, ka visi stiprie (Ozols, Bērziņš u.c., lai atvaino, ja kādu nepieminēju) dosies pacīnīties ar Sporta klases stiprajiem. Un veiksmīgi tur sevi arī pierādīs. Šogad šķiet sportisti ir pilnīgi pretējās domās, jo visu ziemu ir trenējušies un arī kaluši plānus. Kā apliecinājums tam ir komandas GANDRS MERIDA 2014 pārnākšana uz Tautas klasi, pie tam spēcīgākajā sastāvā. Arī komanda AVIS THULE VELOPROFS īpaši stiprinājusi savu sastāvu. Šeit nepieminēšu visus, taču ieslēgta ir komandu stratēģija, pie tam nopietnākajos nolūkos. Un tā, visi jaunpārnākušie startu Cēsīs uzsāka ne sev tik omulīgajos pirmajos (drīzāk viņiem neatbilstošākajos) koridoros. Bet varu galvot, ka jau nākamajā Smiltenes posmā iepriekšējo gadu līderiem un arī vadošajiem braucējiem nāksies īpaši pasvīst, lai saglabātu savas komfortablās vietas. Bet tikmēr mēs MTB Garkalne komanda, kurus gan drīzāk varētu saukt (vismaz salīdzinoši ar manis iepriekš pieminētajiem) par velodraugiem, velomīļiem, arī sporta entuazistiem, Cēsīs ieradāmies pacilāti. Kā uz svētkiem, apņēmības pilni! Galvās visiem bija tikai viens - izcīnīt uzvaru pār sevi. Un ,ja tā notiksies, mēs visi kopā un katrs atsevišķi ticam, ka rezultāts būs. Pagājušā gada kopvērtējuma 23.vieta, protams ir ļoti augsta latiņa, kuru nebūs viegli atkārtot. Arī pēc finiša nebija nekādu nojausmu, par komandu kopvērtējuma rezultātiem. Individuāli, neviens no mūsējiem nekad nebija iebraucis tuvu 50-niekam. Šogad pirmoreiz to izdarīja Vitālijs - 54-tais! Sandijs no tālā desmitā koridora aizcīnījās līdz augstajai 136.vietai, bet Oskars šķiet pārraksta vēsturi, jo no komandas atbrauca kā trešais. Mēs atlikušie sabraucām nepilnās četrās minūtēs viens aiz otra, kas SEBos nu nekad nav noticies. Tā paanalizējot komandu kopvērtējumu pēc posma izdaru secinājumus. Un tie ir: priekšā mums stāv visas lielāko veloveikalu komandas, starp kurām ir arī dažas sporta skolas. Šeit komentāri lieki, jo cīnīties ar sportistiem, kurus uzaicina cienījamākie veloveikali, tāpat ar Latvijas jaunajiem talantiem mums diez vai būtu/ir pa spēkam. Atskaitam vēl LV mēroga mega sponsoru komandas (kā LMT, un arī tikai dažas...) sanāk, ka starp novadu un pilsētu komandām esam pirmie, jeb posmā esam augstajā 21.vietā.
Priekšā mums divu nedēļu treniņi un atpūta, lai jau nākamajā posmā pierādītu, ka tā nebija nejaušība. Novēlu mums visiem veiksmes un izturības šajā garajā septiņu posmu maratonā, jeb cāļus skaita rudenī!
Komandas vārdā,
Atis
