Cēsis un tai pieguļošās teritorijas bija maratona 3.posma ''kaujas lauks''. Lai arī ļoti daudz braukts šeit un prognozējams gan reljefs gan segums tas nebija par iemeslu tam, lai attiektos uz to pavirši. Zinot mūsu ieguldīto izaugsmei, redzot maratona kopvērtējuma rezultātus pilna apmierinātība nav nevienam. Tik ļoti liela ir vēlme pakāpties uz augstāku vietu! Komanda kopā un katrs atsevišķi šinī posmā bija apņēmības pilna, lai tas arī piepildītos. Un uzreiz varu teikt, ka pie perfekta stāvokļa vēl neatrodamies, bet rezultāti sacīkstē bija tiešām atzīstami!

Trases sākuma gals, arī jau ierasts, Cēsīs ir pa pilsētas teritoriju. Pirmie asfalta kilometri pazib ļoti lielos ātrumos. Izbraucot no pilsētas tie turpinās, jo blīvais grants segums to atļauj. Daudziem iespējams spidometra atzīme pakāpjās virs 50km/h un tas arī ir šī posma lielākais ātrums. Tik iebraucot mežā un mazajās takās, vietām kur izskalots, nākās apdomāties un samazināt to. Pēc iepriekšējās ''gonkas'' Apē, daudzajiem kritieniem, šoreiz bija īpaša vēlme izvairīties no tiem un nekādā gadījumā neiegūt jaunas traumas. Runājot vēl par trasi. Patīkami, ka šoreiz tā bija daudzviet vērsta uz otru pusi, nekā braukts iepriekšējo gadu sacīkstēs. Tam piemita cita garša, kura deva tikai pozitīvas emocijas un tas pierāda to, ka ne vienmēr jāmeklē jaunas vietas, bet mazliet pamainot veco iegūstam patīkamu jauno! Kopumā jāatzīst, ka trase tiešām bija ļoti ātra un kas zin cik lieli būtu viduvējie ātrumi, ja nebūtu ''gāzes kalna'' garā dzērvju gājiena un vēl dažu lēnāku vietu.

Grūti bija vai viegli? Tas gan katram pašam zināms un redzams arī galerijas bildēs!