Lieliskos laika apstākļos šogad notika pasākums, kurš ietilpst mūsu komandas kalendārā, nosaukums kuram Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Pagājušogad, saspringtajā sacensību grafikā, pašā sezonas nogalē dzima spontāna ideja: nomainīt mums pierastāko MTB sacensību formātu uz šosejas braucienu kopā ar tautu. Izbaudīt lielisko gaisotni, pabūt kopā ar radiem, draugiem, kaimiņiem un arī novēlēt viņiem veiksmīgu braucienu. Šogad ideja netika aizmirsta un rīkojāmies tāpat. Jau pēŗn sacensībās sasniegtais rezultāts ļāva mums atrasties daudz tuvāk starta līnijai un nebija vairs jāstartē no pašas aizmugures. Esot garajā veselības atlabšanas procesā Kalvis tomēr nolēma piedalīties. Viņš velobraucienā pavadīja savu mammu Ilonu. Andris turpina veseļoties, taču pārējie visi bijām ierindā. Mērķi tie paši - nobraukt sacensību analogi komandu sacensībām, atrasties visiem kopā un veikt taktiski pareizākos gājienus. Šīs sacensības ir lieliska iespēja mācīties mums visiem kopā. Ja esam bargi pret sevi, jāatzīst, ka no taktiskā viedokļa ne viss trasē izdevās, taču liels prieks par paveikto. Esam guvuši atzīstamu rezultātu, lai nākamgad jau atrastos pašā priekšā peletonam jau starta koridorī. Gūta arī sportiskā pieredze un esam lepni par novadu, par paveikto! Gluži vai katrās sacensībās ir arī sekotāji, kas zem mūsu komandas nosaukuma piedalās tajās. Vakar sacensību protokolos varēja lasīt 11 ierakstus ar mūsu komandas nosaukumu, lai arī ne visi ir aktīvie sportisti. Par to mums liels prieks! Aicinām arī citus droši ņemt savu līdzdalību, iepriekš sazinoties ar mums.
Par pašu braucienu. Ļoti svarīgi starta burzmā ir atrast vienam otru. Kad katra neadekvāta kustība var novest pie kritiena un sacensību beigām jāizvēlas pareizā braukšanas tehnika un katram uzsākot vēlams ar to iepazīties. Mums tas problēmas neradīja un ar lielu jaudu devāmies ķert vadošo grupu, kura visu laiku bija mūsu redzes lokā. Pirmie nepatīkamie skati pavērās uzsākot 6km. Samērā liels masveida kritiens, no kura mums izdevās izvairīties. Turpinājumā visai augsts vidējais ātrums, kurš bija tuvu 45km/h. Pie Sēnītes redzam braucēju ar pārlauztu velo rāmi, ko arī ne katru dienu var redzēt. Ļoti labais segums, jauns asfalts līdz pat Raganai ātrumus tikai paaugstina. Tas vietām pārsniedz 50km/h, tikai uzbraukšana "gāzes kalnā" samazina to. Ne katrs iztur uzkurināto tempu un šī ir taktiski izdevīga vieta stiprākajiem "nokratīt" mazāk izturīgos. Saraustītais temps liek grupiņai izstiepties. Lieliski ar tempu tiek galā Vilnis, Edgars, Vitālijs un Oskars. Sīkiem akmentiņiem nokaisītais pagrieziens uz Turaidu ļoti samazina tempu grupas aizmugurei. Šeit mēs ar Juri "atkrītam" no grupas. Lai arī vairākus kilometrus esam tikai 60m aiz tās, nekādi neizdodās atgūt pozīcijas. Neatrodās arī neviena blakus, kurš vēlētos "pastrādāt" un mēs turpinām braukt kopā ar Juri tikai divatā. Līdz pievienojās savam nobeiguma nogrieznim mtb braucēji, līdz finišam ceļš mums kopīgs. Nobraucienā no Turaidas uz Siguldas pusi ātrums 70km/h. Apbraucam vairākus mtb braucējus, arī Siguldas kalnā augšup esam kopā un finiša līniju šķērsojam sadevušies rokās. Pateicamies viens otram par labo braucienu. Tikmēr minūtes trijas iepriekš līdzīgu gājienu veic iepriekš pieminētiais četrinieks. 36,5km pieveikti nepilnā stundā!
